Savvaļas roze

Nav brīnums, ka roze kļuvusi tikpat kā par leģendāru ziedu — jau senās Babilonijas iedzīvotāji audzēja rozes, lai no to ziedlapiņām gatavotu aromātiskas ziedes. Ķīnā agrāk rozes stādīja pie terasēm, jo cilvēki zināja par to reģeneratīvo iedarbību. Kārļa Lielā laikā cilvēki izmantoja rožu ziedlapas rīkles skalošanai un dziedējošām vannām, savukārt rožu eļļas destilācija, iespējams, tika izgudrota Persijā. Šo ēterisko eļļu uzskatīja par ļoti vērtīgu, jo tās iegūšana bija (un joprojām ir) ļoti dārga. Viena litra rožu eļļas iegūšanai nepieciešami trīs miljoni ziedu. Mūsdienās ir ļoti daudz dažādu rožu šķirņu un aromātu. Pasaulē atrodamas aptuveni 150 savvaļas rožu sugas, no kurām gandrīz divas trešdaļas meklējamas Āzijā.

Vienlīdz vērtīgas ir arī rožu iekšējās īpašības, kas īpaši spilgti izpaužas savvaļas rozēs. Savvaļas roze bez problēmām spēj uzturēt līdzsvaru starp maigumu un robustumu, prasīgumu un spēju pielāgoties. Cilvēku audzētās rozes savu vitalitāti un harmoniju izpauž savos skaistajos ziedos un apburošajā aromātā. Savukārt savvaļas rozes savu spēku patur iekšienē, izstrādājot esences, kas veido vērtīgo mežrozīšu sēklu eļļu.

Savvaļas roze ar daudzajiem ērkšķiem sevi iegrožo, apslāpējot vēlmi augt uz āru. Šādi tiek veidots iekšējais līdzsvars. Harmonija uzskatāmi ir redzama savvaļas rozes augļos, kas ietver rozes sēklas. Labumu no rozei piemītošajām līdzsvarošanas spējām gūst arī mūsu ādas veselība. Mežrozīšu eļļa nomierina ādu un padara to gludu, savukārt Damaskas rozes aromāts rada garastāvokļa harmoniju. Mūsu Savvaļas rozes sejas un ķermeņa ādas kopšanas līdzekļos ir izmantotas rosa mosqueta rozes un to sarkanie augļi. Minētās rozes sēklu eļļa ir viena no efektīvākajām eļļām, kas padara ādu gludu. Mūsu Savvaļas rozes ādas kopšanas līdzekļi īpaši labi noderēs cilvēkiem, kas sasnieguši 30 gadu vecumu, jo šajā vecumā āda pakāpeniski kļūst aizvien prasīgāka un sausāka.