Bērzs
Pavasara simbols ķermeņa atjaunošanai
kā putnu dziesmas ieskandina pavasari, bērzu jaunās lapas liecina par jaunās dzīvības svaigumu, vitalitāti un gaišumu, padarot šo slaido, balto koku par patiesu pavasara vēstnesi.
Vācieši un slāvi bērzu uzskatīja par svētu un šķīstu koku, kas tika saistīts ar skandināvu skaisto dievieti Freiju. Tradīcija rotāt ciematu ar bērza zariem, kas simbolizē pavasara mošanos, ir izdzīvojusi līdz mūsdienām — pavasarī daudzos Vācijas ciematos un pilsētu laukumos var redzēt ar bērza zariem rotātus stabus. Saskaņā ar tradīciju neprecēti puiši savām mīļotajām dāvāja izrotātas bērzu meijas — iespējams, kā veselības un skaistuma saglabāšanas simbolu.
Atjauno ķermeni
Vācieši pazina bērnu sulu kā skaistumu un spēku vairojošu līdzekli, ko izmantoja arī pret drudzi un vēdera kaitēm. Savukārt bērza lapu novārījums tika izmantots ādas slimību un brūču ārstēšanai. Ziemeļeiropā un Krievijā bija izplatīts uzskats, ka bērza sula palīdz samazināt svaru — tādas vērtīgas vielas kā C vitamīns veicina dabisko tauku sadedzināšanas procesu. Iekšķīgi lietoti bērzā sastopamie flavonoīdi veicina detoksifikāciju un aizsargā šūnas, stimulējot vielmaiņu un izvadot no audiem lieko ūdeni. Šī diurētiskā iedarbība tradicionāli pazīstama kā „pavasara ārstnieciskais kurss”.
